ir te kāds, kam mājās pieejamā vietā stāv neierobežots konfekšu daudzums? kā jūs līdz tam nonācāt? kādēļ? kā izdevās? kā mainījās (ja) situācija konfekšu ēšanā?
tā kā es pati esmu alerģiska ar dažādām dīvainām reakcijām uz ēdienu kā tādu (kur nu vēl rūpnieciski ražotiem saldumiem) un tādu lietu kā šokolāde demonstrēju nesen, līdz ar mūsu divvientulības vīkendu mājsaimniecībā ir ieviesušies našķu kašķi. nu tā, ka neēd neko citu un kliedz kamēr dabū (un tas var būt arī ilgāk par stundu, jau izmēģināju. nedodot vēl ilgāk). un tagad es ilgi un dikti domāju ko šajā sakarā iesākt. mājdzīvniekiem jau arī ir trīs barošanas veidi - neierobežota pieeja, pieeja, kur ierobežo daudzumu un pieeja, kur ierobežo ēšanas laiku

es pat pie gredzena jau esmu pieradusi, bet tā kā šobrīd ļoti tūkst pirksti (wtf, ņeuželi tiešām vēl arī pie sirdsārsta jāiet?!) ik pa laikam pārlieku uz kreisās rokas un ja pēc kaku mazgāšanas aizmirstu uzlikt (jo es zinu, ka tas nemaitā, bet tomēr drusku vē no domas par kakām, kas aizķeras neietā) krītu panikā. šodien divreiz pa nopietno