šonakt abas aizmiga uz grīdas bērnistabā. vienu pārcelt gultā varēju tikai ap 1, iepriekš traucās augšā un vienu reizi izkāpa no gultas un aizgāja atpakaļ. ar visu muzikālo pavadījumu, protams. pirms sešiem piecēlās ar dziesmu, kad virtuvē mierināju, dzirdēju, ka arī otra ir pamanījusi pārcelšanu - bija aizgājusi uz mūsu guļamistabu un raudāja stāvus mana spilvena virzienā /es nebiju mājās jo virtuvē auklēju brēkuli. tas ātrumu gan nemazināja/. sešos ielīdu gultā kad situācija bija nomierinājusies, 7:15 nr.1 iedevu medusmaizes, ūdens krūzi un plastalīna komplektu un atprasījos pagulēt, piecēlos 8.15 kad atkal pie mana spilvena stāvēja sīks (2 gab) un kko paskaļi sūdzējās manas galvas virzienā, situācija izlīdzinājās, es lielajā istabā izvilku Babas gultu un segu un vēl pusmiegā nošņācu pusstundu ik pa laikam kko iestarpinot sarunās

esmu paēdusi brokastis un izdzērusi 1 kafijas krūzi, servējusi bērniem franču grauzdiņus un ābolus un hurmu un nevaru sagaidīt, kad beidzot atkal gulēs visi 3 vienlaicīgi. šķiet, ka nekad :(

šitā biksīte Modes Upuris saka sēžot pliku pakaļu uz dīvānu un mēģinot uz kājām uzvilkt koši zaļu plastmasas bļodu. joko, protams
tā nav biksīte saka nr.1
sikapuks saka MU un ķiķina

un atkal sāp tas stulbais kakla limfmezgls. pārmaiņas pēc gan kreisais
jeibogu saprotu kā jutās dzelzs malkascirtējs

ir ļoti jauki ka tu reizēm ieraugi atgriezenisko saiti. kad nodzied 'nāc ārā no ūdens, tēv ir ļoti skaistas kājas, citādāk ieraudzīs' kad jākāpj ārā no vannas