uz cirku nevarējām izkasīties, bijām uz Zaļumballi Dzegužkalnā. ļoti patika Embūtes iela - lieli, mežonīgi dārzu pleķi, diemžēl aiz koka sētām, apbūve burvīga (nē, nu ir jau arī tur ķieģeļu trīsstāvenes). atkal palika žēl, ka tādos namiņos dzīvokļi ļoti maz un sagribējās savu mājiņu. tikai tāda deminutīvā mums īsti neder, pat ja cenas un remontēšanas ziņā tāda būtu paceļama.
vakar bijām Uzvaras parkā uz pasākumu par zirgiem, pēc tam pie Māras dīķa paskatījāmies pīlītes un vakarā bērns īsi un kodolīgi atbildēja uz jautājumu 'kas šodien bija tava labā lieta un tev visvairāk patika'. zīles.
šorīt atkal pavingroju. ļoti interesanti - šajā dzīves posmā man tas viss der un uzrunā un patīk. Kudrjacova grāmatu es kkā nevarēju, kad pie viņas tiku. bet nu grāmatu jau arī es nelasīju zālītē zem simtgadīgiem kokiem

ir jau no vienas puses grūti šitā ikdiena 1:3 darbadienā darbalaikā, toties katru dienu visa ģimene kopā izejam ārā, brīvdienās gandrīz vienmēr pa diviem lāgiem. dzīvoklis pamazām aizaug (no vienas puses. no otras es krietni samazinu apjomu un to, kas nav ērts un kam ir pēdējais 1000, lieku lupatu čupiņā, tās nu šobrīd noder lieti) jo papildus bērniem, ēst gatavošanai, daļējai trauku mazgāšanai, katru dienu ir vismaz viena vešene ar visu sačurāto. šīs nedēļas lielais Panākums bija izmazgāt arī kokvilnu uz 90' un izžāvēt. pat izžuva, nekas nesasmaka, rītdienai man ir liels Plāns - ja saulains, izmazgāt vispirms vienu porciju vnk nesačurātu netīru drēbju, citādi tūdaļ būs jāsāk rakties kastēs lai atrastu kaut ko kas tīrs un vēl der. bet vispār domāju un ilgojos pēc minimālisma - mazāk krāmu, mazāk klapatu. toties tad gan būtu visu laiku jāmazgā žūst vai nežūst, dziedi vai raudi. jā, tai iestiklotajai lodžijai tomēr vairāik mīnusu nekā plusu.

un vēl es šodien izvārīju izcili garšīgu zupu. jau vārot nopriecājos, ka sanākusi izcili, bērns ik pa laikam paprasīja kad tad to izcilo zupu dos. izēda arī vakariņās sīces katra pa divām un nr.1 pat 3 porcijas. kaut kā šitas vegānais ēdiens ir grūti sačakarējams, iznāk vienmēr labi, var papildināt ar ko grib un mainīt zupu kā vajag, turklāt reāls zero waste - ievāru visus dārzeņus, kas aizmirsušies un jau sāk palikt bēdīgi, esmu likusi iekšā arī buljonu (pat zivs!) ar ko nesaprotu ko iesākt, jo ja labi daudz dārzeņu, tāpat garša neslikta. kur nu vēl visi olīvu un gurķu marinējumi.
vispār ļ.interesanti. es gaļu varu ēst jebkā pagatavotu, ar jebkādām garšvielām un man garšo. jēla ne, ja ir kaut maigākā jēlas gaļas garša, tad bvē, bet citādāk man tiešām garšo viss. arī tāda, kas galīgi nav izdevusies. bet dārzeņi. ai, dārzeņi. kamēr nesāku gatavot pati, man vispār negaršoja. nu, izņemot vārītus kartupeļus. šobrīd es tiešām ēdu visus, izņemot bietes jo uz tām alerģija. ir daudzi tādi, ko neesmu mēģinājusi, ir tādi, kas baigo sajūsmu neraisa, bet es viņus ēdu. un esmu iemācījusies paēst pat tad, ja ir tikai viens ēdiens kas sastāv tikai no dārzeņiem
tas laikam tas vecums. vispirms tev sāk garšot dārzeņi un tad drīz jāiet pārbaudīt kājas lai pirktu vēnu zeķes. bet es taču vēl pavisam neesmu paspējusi zaļi padzīvot!

dzīve ar bērnu ir kā tematiskais atrakciju parks. amerikāņu kalniņi. augšā, lejā. tā rāmi un pa vidam gandrīz nekad nav. un pat ja ir, tad ne uz ilgu laiku. ik pa laikam kā tajos liftos brīvajā kritienā kad ceri, ka drošības siksnas tomēr noturēs nevis no tevis paliks slapja vieta. tad pēkšņi ir šausmu istaba. izkļuvis laukā nopūties un attopies greizo spoguļu valstībā. tikai daļa ir patīkami un glaimo (tikko runāt sācis un jau paldies un lūdzu. es tevi mīlu. nāc, salīgsim. kad tu dosi man to izcili garšīgo zupu? šis nu gan tev labi sanāca!), daļa šausmina un liek izsamist (tu nekliedz uz mani! māsa tevi nosauca par uti gnīdu un ir ļoti dusmīga), jo tu ne vien izdzirdi, ko saki (pat ja tā ir bijusi viena reize tāltālā pagātnē), bet arī ieraugi disonansi starp to, kāds tu gribētu būt un to, kāds tu esi. ar darbiem, viss darbos labi redzams. un savu ēnu jau nevienam nepatīk ieraudzīt. un tad ir tās reizes kad tu vienkārši nezini ko iesākt, jo skolā to nestāsta un kā lai zin kā ir pareizāk jo parasti jau ko iesākt ir jāsaprot daždesmit sekunžu laikā

bet nevajag izsamist. jo ir arī cukura vate, popkorns, iesmi ar kartupeļu spirālēm, dziesmas, mūzikas, pārģērbšanās, prieki un daudz mīlestības. ja nebūtu? nu tad tiešām jāmeklē palags un jārāpo tuvākās kapsētas virzienā