iepriekš | 3. Augusts 2018 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

3. Augusts 2018 (00:42)

kamēr katram laiks dzīvoties pašam ar sevi/midzināmie nav kārtīgi iemiguši, esmu paspējusi izlasīt divas grāmatas: Margarita Stāraste. Post Scriptum un Jettes dienu grāmata. abas lasījās pagrūti*, bet ātri. patika un laba sajūta palika tikai no vienas. un es sapratu, ka man dzīvot traucē nevis ģimene, bet sadzīve un nogurums, bet vispār es baudu savu ģimeni. to, ka viņi ir, to, kādi viņi ir. (nē, nu reizēm gribas ķert pēc čuguna pannas, bet tas ir normāli, ka gribas. normāli nav tad, ja tiešām iet tai pannai pakaļ vai ne). un es sapratu, ka es nepavisam neesmu slikta māte. jo nu tā M.S. P.S. bija pasausa un padrūma, jā, bija tas rūgtums, tomēr arī objektīvie fakti nolasījās

* bet nu ok, man šādā klimatā grūti nav tikai sēdēt upē līdz kaklam vai uz trepītēm paēnī ēst saldējumu

porcelāna lellīte [userpic]

3. Augusts 2018 (00:48)

jau nepilnu nedēļu katru dienu vismaz vienu reizi ielienu ūdenī, kādas 5 dienas arī peldu. vēderprese un diastāze uzvedas daudz labāk, lai arī jūtu, ka ķermenis galīgi nesportisks, ir sekas tam sagurumam (pie iekaisuma?), vēl joprojām šī ir mana mīļākā peldvieta pasaulē, ir tik brīnišķīgi ik pa laikam nesaprast kas smaržo pēc upes un atskārst, ka pašas mati. gribu māju ar upi pagalmā. gribu māju ar dārziņu tikai mums vieniem pašiem. bet jāiet rudenī būs pie flebologa, jo kaut kas īsti nav ar tām kājām. no pēcnācējiem peldētājas Zuzannas pazīmes izrāda tikai 1/3 bet vēl jau ir laiks. apmācīsim

esmu tā nosauļojusies kā neatceros kad, nu jau prasās pēc garroku krekla un drusciņ jūtos kā vasaras (peldēšanas) nometnē, tikai labāk, jo pie upes ēdam barankas un gurķus un līdzi ņemam sunīti (kurš gan katru otro/trešo dienu par grēkiem jāatstāj mājāsun vispār ir brīnišķīgs - drusku aprej visus kas nav mūsu kompānijā, bet pēc tam, kad dusmīgi pufinājis pie puiša kājas, briesmīgi satraucas katru reizi kad tas puisis ienirst un šlakštās. glābējsuns ir pilnīgs pintiķis - kaķa izmērā <8 kg)
rītdien vajadzētu sataisīt aliču/kabaču kompotu, bet šodien nesameklēju burkas, nenolasīju plūmītes, esmu sapļekusi kā ēzelīša Ī-ā balons un nevaru saņemties aiziet gulēt

iepriekš | 3. Augusts 2018 | tālāk