paliek arvien bailīgāk iet čurāt/atnest ūdeni vai tml, īpaši ja no istabas jāiziet uz laiku kas ilgāks par minūti. vakar vispār vispirms karsti un tad auksti no šausmām palika, jau iznākot no wc dzirdēju kā viens ņirdz, otrs sajūsmā spiedz un izrādījās ka 'lielais' lēkā pa savu gultu un zīdainis priecīgs piedalās. un man šķērmi metas, jo abas gultas tagad vienā līmenī un cieši kopā. labi, ka trešā tā panostāk. un tāpat reizēm šķiet, ka jāšuj man tie baldahīni. no bieza lina auduma

dabūju šodien šokolādi. laikam bija iestājusies abstinence, jo noriju uzreiz 2 rindiņas. un vēl gribas

man sāp galva, acis, mugura, vēders un ir slikta dūša. dūša slikta no nebeidzamās drēbju šķirošanas. ja es saņemtos rīt tikt uz pilsētu, varētu nosūtīt paciņas un arī vietu drusciņ atbrīvot (muhahahā. tā gan ilgi tukša nestāv, jo bērnu drēbes rodas pumpurojoties)

un mani daudz kas kaitina un indeszobs niez un nav kur to izšļākt. pēdējo savaldību iztērēju iekožot mēlē kad kāds atkal zin labāk. šajā gadījumā brīnās par to, ka mūsu ratu kulbās kulta prece bunkeris neielien.

es ļoti ļoti ļoti sen neesmu tikusi izšnākties uz sava celma. šķiet pamazām sāk iestāties arī (skūzi) ņedotrahs