es esmu tādā kā stand-by režīmā. gaidu, kad varēs gulēt diendusu, gaidu, kad pārnāks G_V, gaidu, kad pienāks vakars un varēsim iet gulēt. gaidu, kad atnāks kāds ciemiņš, gaidu kad paies laiks
es esmu tādā kā stand-by režīmā. gaidu, kad varēs gulēt diendusu, gaidu, kad pārnāks G_V, gaidu, kad pienāks vakars un varēsim iet gulēt. gaidu, kad atnāks kāds ciemiņš, gaidu kad paies laiks
un vēl man pietrūkst pakalpojuma 'sieva uz stundu' kad atnāk, izvāra zupas katlu/izcep pankūkas un notinās. vai vismaz iespējas pasūtīt mājas ēdienu milzīgā katlā ar piegādi uz mājām
vispār es ļoti izmisīgi gribu savu dzīvnieciņu. nu tādu, kas būtu tikai mans. nu, man ir divi kaķi (pie mātes) un sunītis (pie tēva), bet viņi nav īsti mani. nu ne tā, ka pavisam. man nekad nav bijušas žurciņas/pelītes vai putni. akvārijā bija upes zivis kaut kad bērnībā, bet tas nebeidzās labi.
bet šorīt 5.20, kad paskatījos pa logu un ieraudzīju vienu figūru, kas pusaismiguzi tenteriski tika vilkta nopakaļus lielam sunim man kļuva žēl. ne jau sevis. tā nabaga cilvēka. suns jau, protams, ļoti priecīgs