es dažreiz esmu iecietīga pret citu cilvēku stulbumu. diemžēl ne rītos, kas sākušies pārāk agri ar pavisam priecīgiem līdzbiedriem, kas bija omulīgi jau pirms sešiem. ne pēc tam, kad iepriekšējā vakarā mežģītas smadzenes vebinārējoties galīgā nevalodā. ne tad, ja diena plānojas grūta, darbīga un piesātināta. jo es pat nespēju caur zobiem nošķākties, es gribu aurot "dura, b*^" ne par sevi, protams
vo bābieši

man garšo pelmeņi, sen nav ēsti un tomēr tāda sajūta, ka 'this is the new looow'