divu nedēļu laikā pasaulē kopumā nekas nav mainījies. ielienu fb un pirmais, ko izlasu 'āāā'! mana bērna dārziņā iet bērni ar HIV!!!111 kā viņi visi to drīkst man neteikt. ja nu mans bērns to saķer. kā lai es zinu kuram bērnam tas ir' es pat nezinu vai šajā valstī kurā viens vecāks otram var atņemt bērnu (ne jau likumīgi, viss tā caur puķē, protams) un viņu gadiem nerādīt, jo vaimanuvaimanu c hepatīts /šis diemžēl ir skumjš un patiess stāsts/ ir vērts muti dzesēt un kaut ko iebilst. vairoties esam spējīgi, tas ir pierādījies, tikai veselo saprātu ikdienā (un ne tikai) pielietot nav vajadzības, vai ne

man pat vairs nav cerības, ka kādu dienu tiešām varētu būt tāda veselības mācība visās skolās visiem. jo nu nakui, mēs visu zinam tāpat un tur taču tikai par seksu un pederastiju un nedodies kontracepciju stāstīs

es neesmu kašķīga, tikai nogurusi. naktī jaunietis ēda piecas reizes (nu, es ieskaitu arī to reizi pusastoņos jo nebiju morāli gatava celties), gulēja divreiz (tiku dušā un tad otrajā reizē paēdu), pēc vakardienas pārbraukšanas nedaudz niķīgs un vispār man šodien nekas neiet pēc plāna

bez 3 dienām 5 mēneši un šodien jaunietis tā skaisti ēdienreizes vidū aizgriežas un aizbāž muti ar knupi. sāku baidīties no piebarošanas, kļūšu galīgi nevajadzīga :D

bēdīgi ir tas, ka laikam ar slingošanu nekādi. pārāk sarežģīti ar sāpošu muguru tos 8 kilo noturēt uz viena pleca un iemānīt sainītī