iepriekš | 16. Februāris 2015 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

16. Februāris 2015 (09:40)

trakums nepāriet. man tātad ir divu veidu salāti (akmandieniņ! jāgaida 45-50-60 dienas. kas tad to var izturēt!), dilles, kuras dīgst 3 nedēļas (OMG! tik ilgi), šo visu nedaudz atvieglo baziliks un kressalāti (monamūrs, mamma saka, ka šis gan būs ātri) un sīpoli. sīpoli - tā ir štelle. uzsēdini tādu resnu sīpolu uz maza podiņa un uzreiz ir rezultāts na ļico. jāpagaida, kad atbalsta komanda modīsies (mana kafija un sagataves darbi to krietni nogurdināja), tad varēs ķerties pie darbošanās. atbalsta komanda mani neslēpti apbrīno. nu tā, ka es esmu visinteresantākā, asprātīgākā un vispār vis-vis-vis šimpus Urāliem (jo otrā pusē neviens nav bijis un pilnīgi droši nevar pateikt, ka arī otrpus)

varak runājos ar māmiķīti un viņā smējās, ka es ar stādiem biznesu varētu taisīt. joks jokam, bet man jau galvā zobrati griežas (nabaga nabaga nabaga es)

porcelāna lellīte [userpic]

16. Februāris 2015 (23:56)

ļoti sen nebiju bijusi uz tādu koncertu. kad pūlis auroja aizvēru acis un meditēju tajās sajūsmas vibrācijās. divās dziesmās apraudājos. tie nebija tikai hormoni, to cilvēkam nodara tīra, skaista, sirsnīga mūzika. jā, pat pops
šī nu bija kārtīga cāļa zupa manai dvēselei

un vispār tas cilvēks ir apbrīnojams. viens pats ar ģitāru nomočīja pusotru stundu nonstopā

iepriekš | 16. Februāris 2015 | tālāk