ja neskaita dramatisko (un traumatisko) vasaras sākumu, viss ir vērsies par labu. esmu dažas reizes nopeldējusies savā vismīļākajā peldvietā. vienu no tām bez drēbēm. un tas bija totāli lieliski (kā tagad jāsaka - štirī?). mēs trīs gaišas saplūstam ar ūdeni un laiski pa to slīdam, vakars kļūst arvien tumšāks un klusāks un uztraucies sunītis sauc no krasta lai neaizmirst. un dārzā ir ienākušās aprikozes. un baltās jāņogas. un tomāti. un sviesta ķirbji (tas sacepts ar olām un miltiem ir vī!)un ērkšķogas. un plūmes. drīz būs arī bumbieri un āboli.
un šorīt Aglonas speķis uz maizītes brokastīs. un vakar garšīga kūka no braunija. un četras dienas ar ciemiņu uzņemšanu. un šis rīts ar lielisku saulīti un agro celšanos lai paspētu viesus laicīgi izvadīt. es gribu dzīvot tai mājā uz pavisam, izbūvēt otro stāvu (un vannasistabu ar lieliem logiem uz Rietumiem lai var vannā sēdot vērot saulrietu pār labības laukiem un kaltēm), bieži uzņemt viesus. lai viņi brauc plenēros un dāvina man mākslu un lieliskas sarunas

tik vien šai vasarai pietrūkst kā jūras un skūpstu. bet nekas, arī jūra būs. gan jau

un vispār izlēmu, ka manā dzīvē pārāk daudz saskaitāmo, neietekmējamo, nemaināmo un neatkarīgo lielumi, kuri parasti dzīvi dara nožēlojamu, izlēmu nokārtot vismaz tās dažas lietas, kas no manis atkarīgas, atteicu vienu bankas karti, pusgadu veco pasi nomainīju pret id karti (lētāk taču), pilnīgi veltīgi izņēmu nodokļu grāmatiņas dublikātu (un nejauši izmērcēju no lauka biezpiena iztecējušās sūkalās). jāsaņemas atteikt overdraftu (tas noteikti būs nesāpīgi, bet briesmīgi dārgi).
varbūt nejutīšos kā tik liela neveiksmju pļeka
tad tik šīmēneša pēdējā sestdienā jāatgādina lai laipnā sirds nodod manas pēctermiņa bibliotēkas grāmatas
ja es vēl līdz rudenim paspētu aiziet pie zobārsta un sieviešu daktera vispār būtu ideāli.
un pie ģimenes ārstes par visām savām iedomu kaitēm (vaivaivai)

gribu kuplus un/vai garus zīda svārkus. neburzīgus (lūdzu, LCD, gādā par zīdu bez gludināšanas)