ja neskaita dramatisko (un traumatisko) vasaras sākumu, viss ir vērsies par labu. esmu dažas reizes nopeldējusies savā vismīļākajā peldvietā. vienu no tām bez drēbēm. un tas bija totāli lieliski (kā tagad jāsaka - štirī?). mēs trīs gaišas saplūstam ar ūdeni un laiski pa to slīdam, vakars kļūst arvien tumšāks un klusāks un uztraucies sunītis sauc no krasta lai neaizmirst. un dārzā ir ienākušās aprikozes. un baltās jāņogas. un tomāti. un sviesta ķirbji (tas sacepts ar olām un miltiem ir vī!)un ērkšķogas. un plūmes. drīz būs arī bumbieri un āboli.
un šorīt Aglonas speķis uz maizītes brokastīs. un vakar garšīga kūka no braunija. un četras dienas ar ciemiņu uzņemšanu. un šis rīts ar lielisku saulīti un agro celšanos lai paspētu viesus laicīgi izvadīt. es gribu dzīvot tai mājā uz pavisam, izbūvēt otro stāvu (un vannasistabu ar lieliem logiem uz Rietumiem lai var vannā sēdot vērot saulrietu pār labības laukiem un kaltēm), bieži uzņemt viesus. lai viņi brauc plenēros un dāvina man mākslu un lieliskas sarunas

tik vien šai vasarai pietrūkst kā jūras un skūpstu. bet nekas, arī jūra būs. gan jau