asinskārā dzīvesbiedre nopētīja vispirms apakšdelmus, delnas, tad pēdas un paceles un nopriecājās, ka vajadzības gadījumā no tik daudzām vietām varētu noņemt asinis - vēnas tuvu, labi pildās. es tikai skatījos un uz mirkli man šķita, ka tāds nu varētu būt tas plāns, radot tādu cilvēku kā es (mūždien zaļganu vai zilganu, tāda dziļi intīma lieta nolikta vispārējai apskatei). vispār gaidu, kad satikšu kādu Balzaka* tipa romantiķi, kurš man stāstīs, ka tas ir varen daiļi un trūlī seksī

*ka tik ne Bovarī kundzē bija fragments, kur jauns, nevainīgs jauneklis apbrīnoja bālas, pilnīgas sievietes plecus un augšdelmus un zilganās dzīsliņas

esmu tā piekususi, ka nevaru kārtīgi parunāt. kaut ko švepstu un šļupstu un pasaku pilnīgi neiederīgus vārdus. domājot par to, kas vēl jāizveic, gribas vai nu ņuņņāt vai palaist šausminošo zoodārza murkšķa pavasara brēcienu
laikam nedaudz jāpaguļ uz grīdas, muguru atlaidīs, varēs padomāt visādas domas un tad jau pēc tam atkal kost sliedes kā konfektes

koncentrēšos uz pozitīvo - pēc zābaku iepirkšanās (man nepatīk. ne man riebjas. nē man derdzas. līdz ģībienam un vēmienam, ak, atpestī mani debess) ar māmiņu aiziesim uz Ligitas gardumiem (jau trešo dienu siekalojos no domas vien. tur tā šokolādes ķiršu kūka bija Kaut Kas tieši manām garšas kārpiņām) un tad uz baletu. jā, tieši tā

bet šobrīd ļoti ļoti gribas iedzert. vai vismaz ieplānot iedzeršanu kaut kad rīt pēc baleta (скорее всего not gona happen). tas būtu tik jauki - just kā pamazām asinīs ieplūst siltums un vārdi viļājas un saspringums plecos atlaižas, jaukas sarunas vai klusēšana un dzīve rādās rožaināka