esmu tā piekususi, ka nevaru kārtīgi parunāt. kaut ko švepstu un šļupstu un pasaku pilnīgi neiederīgus vārdus. domājot par to, kas vēl jāizveic, gribas vai nu ņuņņāt vai palaist šausminošo zoodārza murkšķa pavasara brēcienu
laikam nedaudz jāpaguļ uz grīdas, muguru atlaidīs, varēs padomāt visādas domas un tad jau pēc tam atkal kost sliedes kā konfektes