nogurusi, apvainojusies un bez vietas, kurā atpūsties no visa un visiem. pabūt jaukā, mierīgā un sirsnīgā atmosfērā. un lai nevienam no manis nekā nevajag, bet tie priecātos mani redzēt
utopiski vai ne
smieklīgi

un vēl man jāiemācās neskaitīt svešu naudu. pagrūti, ja pašam savas nav

man ir problēma. īsta.
es vienmēr aukstā laikā tā uzlādējos, ka kaķi, apģērbs, par priekšmeti riktīgi bliež pa pirkstiem. ir iespējams no tā tikt vaļā? tikko durvju kliņķis iesita patiešām stipri.
esmu staigājusi dažādos apģērbos, ar čībā, bez čībām, nekas īpaši nemainās. jāsien stieplīte pie kājas lai novada? ko man darīt? kā būt? /pirkstiņš ta sāp/

kauca kā kuņas uz plosta.
šo mīļo teicienu dārgie draugi literāti droši variet aizņemties. no rīta dzirdēju pirmo reizi, bet teicējas vecmāmiņa esot lietojusi ikdienā. vēl joprojām abas ar māmiņu ķiķinam

par filmām vēl nekas. lielākā daļa cilvēku, pat ja neatbalsta, vismaz saprot vai aizbildina. bet es aizvakar gandrīz nopiņņājos X faktorā. sākotnējā atlasē!!! (facepalm)

un vēl es šodien noskatījos Stardust. patika ļoti, cik labi, ka ieteicāt!

jāizlasa Skafandrs un tauriņš. filma - ļoti

un jāiegādā grammar nazi programma. nu jau vairs pat smīklis nenāk