mani arvien vairāk sāk kaitināt tie pusaudžu gājieni - kaut ko neizdara, tad apvainojas uz visu pasauli un citi ir vainīgi. diemžēl izskatās, ka no šī var arī neizaugt
izdarīji - labi. neizdarīji - pats vainīgs. nafig piesārņot telpas un kosmosu ar žēlabām?!

/nu pati jau arī reizēm. un tomēr!

ak jā - uz veikalu tā arī neaizgāju - izvilku kaktā nogrūstā upeņu balzāma atliekas, aizdedzu sveci, ieslēdzu rādžiņu un birdināju asaras jo māmiņa pastāstīja, faktu kas man ļoti atgādinaja Mar, precīzāk - to, cik ļoti trūkst
toties dzīvesbiedrene atceļā no ģēlām (kuras dāvāja man svētlaimīgu vienatni uz 3 stundiņām) atnesa hurmu un sadalīja uz pusēm
vienatne, alhohols, sveču gaisam, ziema aiz loga un mūzika dara brīnumus

ir kādas idejas karnevālam? lai nav nekas jāpērk (maņi maņi) jāģērbjas Holivudas stilā. ir kāda daiļa aktrise no seniem laikiem, kam varētu uztaisīties līdzīga?
problēma taja, ka no sievienes-vampa samta kleitas vai seksī kleitas esmu izaugusi (resnumā), bet gribas (protams!) izskatīties satriecoši
sliktākajā gadījumā izvilkšu māmiņas vilnas svārkus un būšu blonda Mortīcija Adamsa

vai Adamsu ģimenītes roka. vai brālēns Tas vai kāds cits tikpat kreatīvs tēls
beigās vienkārši aiziešu kā bezgaumīgi sakrāsojies transvestīts