i nastal polnij pzd ne, bet migrēna

naktī man pakaļ uz koka būdiņu mežā, kur kopā ar dumpiniekiem slēpāmies, nāca ķīniešu mafija, kas mūs izsekoja. viņiem bija zināma mūsu atrašanās vieta, tad nu vajadzēja pie jostas piesiet lakatus ar kontrabandas pusdārgakmeņiem un rotām ko vēlāk iemainīt pret pajumti, pārtiku un apģērbu, un mukt jo ķīnieši ar saviem nāvējošajiem koka kalašņikoviem bija pavisam tuvu klāt un tad vajadzēja skriet pie klints pārkares un jālec straujā upē. kkāds čalis rādīja lai lecu no zemākās vietas (man tak ir ļoti bail no augstuma) tad kāds cits norādīja uz klintīm, kas tai seklajā ūdenī bija ļoti labi redzamas, aizvilka līdz augstākai pārkares vietai, atzinās jūtās un iegrūda dziļajā ūdenī bez klintīm ar ļoti lielu straumi un ūdenskritumu nedaudz tālāk. atjēdzos izmirkusi, nosalusi, viena kaut kur uz klintīm un klausījos attālos mafijas spīdzinātu mocekļu kliedzienos

skatoties šausmenes mana fantāzija miegā vienkārši uzkārtos

un vēl man šķiet, ka es sev netipiskā, bet sievietēm diezgan tipiskā kārtā laikam būšu izdarījusi to, ko negribēju. kaut kādas muļķības. un pati vien būšu vainīga
morālais pagrimums un emocionālā degradācija it is
kas būs tālāk - pēc gadiem trīsdesmit attapšos žāģējot kādu nabaga nelaimīgu vīrieti par kādiem ikdienas štruntiem vai biedēšu kaimiņu bērnus. vai pusaudžu pārīšiem, kas zem loga bučojas liešu ūdeni uz galvas