negribu iet gulēt, jo pusdienas nomiedzī man atkal bija slikts sapnītis. tāds, kurā kaur kāds mazs ļauns ķīniešu punduris galināja cilvēkus dzīvus harikirējot un tad šķēlējot gabalos un es biju kaut kur noslēpusies un noskatījos un tad mani ieraudzīja un es teicu hei, tu taču mani atceries, mēs bijām draudziņi, tas ko tu dari ir tik nežēlīgi kruti, mani nenožmiedza, tā vietā es biju spiesta kļūt par līdzdalībnieci un redzēt krāšņas šausmenes cienīgas ainas līdz uzradās mazā ļaunā pundura tēvs, kas lika viņam mani nobeigt ko viņš gandrīz izdarīja, bet tad izdomāja, ka nafig tēvu un tad dega milzīgs angārs un sprakšķēja elektrība un pirms viss uzsprāga, jo policijas specvienība visu nafig uzlaida gaisā un apkārt lidoja gaļa, asinis un milzu vibratori, mazais ļaunais punduris mani nogalināja un es nomiru un pamodos nesaprotot kā es varu būt dzīva, ja tak esmu nomirusi.
lūk visa reinkarnācijas būtība
ta jau nekas, bet šķebīgums nepāriet - laikam erotiskie sapņi ar kultūras grandiem ir labāks miega izklaižu veids
ja ta padomā, tad manā zemapziņā ir daudz erotikas un agresijas. kā gan citādāk to izskaidrot