un vēl es ceru, ka atkal pienāks tas laiks, kad varēšu zeķubikses aizstāt ar glaunām zeķēm mežģīņu maliņu, jo sajūta ir tiešām jauka. šika un dāmīga

garāmskrienot dzirdēju dažus dzejoļus un Helēnas Kozlovas dziedājumu (vismaz ļoti izklausījās pēc Helēnas Kozlovas), grāmatu teltī redzēju cibā apjokoto Jaunā Vāgnera izdevumu, nikna tante neļāva man pāršķirstīt grāmatas, bet kā lai izvēlas un krīt kārdinājumā tērēt naudu, ja nevar sajust to brīnumaino jaunas grāmatas smaržu

man šķiet ar laiku es varētu evolucionēt līdz tam Remarka teiksmainajam krodziniekam, kas visus cienāja ar bezmaksas maltīti tikai pēc tam, kam, kad bija atskaņojis krietnu devu kormūzikas