Mani arī tie izteikumi nolika uz pauzi. Un pat ne tik daudz rupjība, cik nievājošā, augstprātīgā attieksme. Un tad vēl savu "ciešanu" lepnā "pieņemšana", pielīdzinot sevi Jēzum. Tāda sajūta, ka viņš ne tikai no ikdienas darbībām, bet arī "skandāliņa" gūst baudu, un šīs dienas ir pavadījis onanējot par savu "svētā cietēja" statusu.
Ir jauki, ka dara un palīdz, bet aug sajūta, ka no viņa puses tas nav sirdssilts un tīrs pasākums. Bet tā jau ir - labos darbus visupirms darām sevis (sirdsapziņas mošķītis) nevis citu dēļ.