Nē, šis nav par Bruknu, tas ir pēc draugdraugu lentas 'kristiešiem vispār jāaizliedz palīdzēt nafig'.

Bruknā problēma ir tās neviendabīgums. Jā, tagad bērni Bārbeles skolā, bet tur jau pirms gadiem 10, kad garāmbraucot tur biju pēdējo reizi (nebija ne baznīcas, bēniņu istabas bija tikai sāktas remontēt, par franču dārzu tikai runāja, bija bijis viens no pirmajiem plenēriem podniecibā), bija i atkarīgie, i brīvprātīgie i cilvēki pa vidam, vecmāmiņa ratiņkrēslā un maz(maz)meitiņa, jo tā bija vienīgā opcija abām būt kopā, brauca palīdzēt uz mājām citiem večukiem, ik pa laikam bija kāda jaunā māmiņa ar mazuli, cilvēki reāli garīgi invalīdi, kas muka ja nāca kādi svešie..

Ai, par personībām vispār negribu izteikties. Cilvēcīgi man nav pieņemami, ja kādu nosauc par pirdienu. Diemžēl tas nemaina faktu, ka tādi pirdieni ir un var tikai cerēt ka mans neviens no trim tāds pirdiens nebūs. Un ar tādiem pirdieniem cik cilvēku grib un cik cilvēku var strādāt.
Liels koks met lielu ēnu.
Un kā tur bija svētajos rakstos vai garīgajā literatūrā, par to, ka var ēst ar zelta karoti, var ar koka, barība no tā nemainās.