iepriekš | 15. Decembris 2009 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

a ja tā godīgi?

15. Decembris 2009 (00:35)

studiju gados es apgrozījos diezgan (pseido?) intelektuālā un inteliģentā vidē, es neesmu izlasījusi ne pusi no tām inteliģentajām grāmatām, kas ir sezonas must-have, kautrīgi varu atzīties, ka neesmu redzējusi arī daudzas intelekutāļu iemīļotās filmas, par mēmo kino vai franču Jauno Vilni zinu apkaunojoši maz, labi, ka vismaz mūzikā puslīdz labi orientējos. un tomēr manī ir kaut kāda tieksme uz augsto skaisto mākslu un pareizajiem kritērijiem, kas liek kaunēties par slepeno patiku, ko loloju pret action filmām jeb kā agrāk teica - bojevikiem. tur taču parasti nekā īpaša nav. ja paveicas, tad sižets nedaudz īpašāks nekā simtiem citu togad uzņemto grāvēju, skaistas aktrises, muskuļaini vīrieši ar diezgan apšaubāmu talantu, izrēķināta stratēģija, kas paņem vidējo skatītāju bez īpašām prasībām pret kino un dzīvi kā tādu, bet tajā visā ir kaut kas tāds, kas mani paņem. muļķīgi jau atzīties, bet es vienmēr raudu cieto riekstu hepīendingos, ja kaut nedaudz raudulīga oma, bet trešā Kurjera aina, kur Frenks ar uzvalku piekauj nezin cik tur večus un pēc tam eleganti aizsoļo vispār ir izcili izdevusies (un ne jau tādēļ, ka viņu var redzēt puskailu). es, protams atšķiru augstvērtīgu kino no slikta kino, es atpazīstu atsauces un simbolus, pat ja nezinu to nozīmi vai populārāko interpretāciju, bet šajā ziņā es neesmu snobiska. tā aina ir perfekta. un tas plikpauris ir tāda konfekte (kaut arī krietni pārkačājies)
tagad lūdzu sakiet, ka jums arī pavisam slepeni patīk kaut kas tāds, kas pilnīgi nesaistās ar kvalitātes standartiem vai uzkatiem par dzīvi. nu tā, ka patīk un viss un kaut kā muļķīgi to noliegt, bet atzīties arī tā kā kautrīgi
un ar piemēriem, lūdzu!

porcelāna lellīte [userpic]

15. Decembris 2009 (11:11)

man šķiet, ka šoziem es toč nosalšu. pagājšgad šitik traki man sala pirmajās divās nedēļās, kad bija nedaudz zem nulles, bet tāds aukstums kā vakar vakarā bija tikai pie mīnus daudzdesmit grādiem
toties tagad var ieraut siltu kafiju ar sildošām garšvielām un censties paredzēt visus iespējamos jautājumus un minimāli stulbas atbildes.

lai jums būtu pilnīgi skaidrs, ka aukstumā smadzenes var atsaldēt un zināmu cirslīti sit stulbums tā, ka pēcāk jākaunas es varu atklāt, ka intervijā importa tirdzniecības uzņēmumam uz jautājumu kādu darbu es nebūtu gatava strādāt (klau - tas ir normāli šitā pajautāt?) nespēju uzreiz izdomāt kā ir masāžas salonas un atbildēju viennozīmīgi - saistītu ar kontrabandu
oh my.
bet jāatzīst, ka darba devēju stiliņš darba ņēmējam likt zvanīt uz ofisu un sarunāt pārrunu laiku ir mazliet dīvains, pirms gada tā nedarīja. un uzdot tikai divus jautājumus, no kuriem pirmais ir 'cik ilgi jūs jau esat bez darba/kādēļ to zaudējāt' un 'kādu darbu jūs nebūtu ar mieru darīt' un šķiet, ka tālāk nemaz nebūtu bijuši nākošie, es viņam nepatiku, es pat nezinu, vai tā bija usas pieredze, kas lika pārdomāt, bet rīt iešu uz dienu, kad izmēģināsim saderību

porcelāna lellīte [userpic]

15. Decembris 2009 (11:33)

šajā vīkendā pār mani nāca atklāsme. es nekad astrologus, hiromantus u.tml. zīlniekus neesmu ņēmusi pārāk nopietni (vēlme dzirdēt par spožu nākotni tomēr ir saprotama), BET - ko gan var gribēt no cilvēka, kurš jau bērnībā lasīja stāstus par Hodžu Nasredinu.
šo grāmatu der izlasīt katram, kas ieciklējas uz māņticīgu sekošanu horoskopu prognozēm.

stc - kādam no jums mājās nav aizķērusies? tur tik priecīgi stāsti, ka gribas palasīt lai oma uzlabotos, bet uz maspilsētu tuvākajā laikā nebraukšu..

porcelāna lellīte [userpic]

15. Decembris 2009 (14:51)

beidzot biju pie velnesa un herbalaifa. iespaids radās diezgan nepārliecinošs, lai neteiktu, ka šaubīgs. onkulis-konsultants izskatījās nozombēts, vispār tā laikam kaut kāda masonu organizācija - tipa informācija ne nu gluži super slepena, bet uz to pusi, kaut kāds kārtējais brīnumlīdzeklis, kas padarīs tevi laimīgu, veselu un tievu vai druknāku atkarībā no vajadzības. visbaisākais bija mirklis, kad viņš stāstīja kā izrēķina, cik klienta ķermenī ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku un pat ja klients saka, ka jūtas apmierināts, vesels un labi, viņš izstiepa pret mani pirkstu, pakratīja un teica 'jā, tagad tu jūties labi, bet kas ar tevi būs rīt?!' man gribējās krēslā sarauties maziņai, jo žests tika izpildīts aktieriskā meistarībā, tas bija spēcīgi, biedējoši un es sapratu, ka gribu ātrāk prom, ārā un ļauties iedomām, ka ja es tagad jūtos labi, man nav jāraizējas par to, ka ar mani rīt kaut kas var notikt. no rītiem esot jālieto kokteiļi brokastu vietā, izgudrotājs par to pulveri esot saņēmis Nobeli, sportistiem to neieskaita kā dopingu, viss ļoti veselīgi, tikai no ekoloģiskām vielām, bet man kā pragmatiķei pietrūka faktu - atklājēja vārda uzvārda personas koda, kurā gadā viss sācies. skaisti jau, ka produkts pieejams 75 valstīs. pirms tam jāpērk licenze, kuru katrs muļķis var dabūt, par ārstu atzinumiem nekas sakarīgs netika izstāstīts. bet kamon - kas es esmu par veselības konsultantu?! no manis tikpat labs konsultants kā zīlniece vai astrologs. protams, pirms tam apmācīs visās slepenajās zinībās. es jau vienu reizi izbaudīju, ko nozīmē tas, ka liela starptautiska kompānija pārdod ideju par skaistu dzīvi. gribi nopelnīt - jāstrādā pašam. protams, ka pašam, bet es otru reizi tā vergot netaisos. tad jau labāk sakrāt naudu, iespundēties kuģī un tīrīt kajītes no rīta līdz vakaram kamēr nelabi metas.
mani pārsteidz tas, ka vēl joprojām ir cilvēki, kas tic pasakām par lielām labām korporācijām, kas atbalsta sava mazā biznesa veidošanu. jo kamon - es, protams, no mārketinga, pīār un ekonomikas ne sūda nesaprotu, ne dienu ko tādu neesmu mācījusies, bet neesmu tak no muļķu mājām, ja sakarīgi, kārtīgi un saprotami nevar izstāstīt par produkciju kaut vai lielos vilcienos - nu tur kopjošā/dekoratīvā kosmētika, pārtikas piedevas, kas stiprina imunitāti, ĶMI un citu veselības rādītāju noteikšana klientu kolsultēšanas laikā, nelejot ūdeni un netērējot manu dārgo bezdarbnieka laiku, tad tur kaut kas tomēr nav tīrs. un ja arī tīrs, spožs caurspīdīgs, tad ne priekš manis. paldies par kūkām - labāk tālāk no grēka.
bet kā socioloģisks eksperiments - diezgan interesants. var iedvesmoties izdomātu varoņu radīšanai. ja ir radošā krīze, varu iedot kontaktus lai iedvesmotos, ja apsolat par onku neņirgāties un neteikt, ka tā biju es.

porcelāna lellīte [userpic]

15. Decembris 2009 (21:07)

nopirku kaut kādu Gold Nuss šokolādi, salda, melna un pilna ar riekstiem. tagad zinu, kas ir manta

porcelāna lellīte [userpic]

15. Decembris 2009 (21:59)

tā sūda ugunslapa mani novedīs līdz tam, ka tiešām sākšu plēst sev matus. tagad pat - saceru superīgu tekstu par diviem kaķiem, ko nosūtīt dažām mājslapām, lapsa uzkaras un iepūt - viss darbs /es atvainojos/ pa pipeļiem. un šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize. arī vīrusķeris ir kaut kāds nelabais - ir atradis vienu infekciju, bet izārstēt nejēdz. kompis mani apbižo, uz svētkiem lūdzu uzdāviniet datorgudra cilvēka mājas vizīti, kas izķer visus gļukus un palīdz šitentamajam cirslītim. vai vismaz skaistu plakātu (drīkst arī pastkarti), kas pabrīdina stingrāk

porcelāna lellīte [userpic]

15. Decembris 2009 (22:53)

labi, ka ir globalizācija un internets, citādāk es tak nekad mūžā neiedomātos, ka ir kāds (patiesībā vienalga - īsts vai izdomāts), kurš cv pie interesēm var ierakstīt scuba diving, windsurfing, alligator husbandry. dzīvo, protams, Kaliforniā
http://www.eduers.com/images/Attorney.gif

iepriekš | 15. Decembris 2009 | tālāk