varbūt tomēr parunāt un sarunāt to biļeti uz Stokholmu. naudas tāpat nav, ja par braucienu nav jāmaksā, vismaz sviestmaizēm taču sakasīšu, galu galā - var taču novārīt dārzeņus, olas un uztaisīt kompotu, ko paņemt līdz. citādāk man šķiet, ka šo četru sienu bezcerība mani tiešām nosmacēs un es vispār esmu no tiem pozitīvi lādētajiem personāžiem. varēšu atšķelties no kompānijas, klīst pa pilsētu, sapazīties ar visādiem zviedriem, bildēt pilsētas ainavas un kaut vienu dienu izlikties, ka dzīvoju pa īstam.
tas, protams, ja prāmis pa ceļam nenogrims

tas, ka mana liekvārdība vismaz cibā ir mazinājusies ir tādēļ, ka aktīvi emailējos. un tad nu mana 'lido doma zelta spārniem' attiecībā uz tekstiem, kas raksturo mani pašu un manu lielisko dzīvi kādā punktā apsīkst, bet pirms gulētiešanas iemidzināšanās nolūkos es saceru garus un aizraujošus tekstus

Dārgā frendliste!

Vai kāds no jums, gadījumā, nevar man uz kādu laiciņu aizdot vai nu zeķu adatu komplektu (piecas īsās adatas) vai tās adatas, kurām pa vidu šņorīte - lieti noderētu.
m?

biju ieskrējusi Jānī Rozē, notecināju siekalu uz nocenotām rokasgrāmatām, pēc tam ieskrēju grāmatnīcā uz Dzirnavu ielas, ar varu piespiedu sevi neskatīties uz nocenotajām vārdnīcām (Lielā Krievu-Latviešu val. 8Ls, Ilustrētā Oksfordas Eng-Lv ar paskaidrojumiem - 13 Ls tālāk nemas neskatījos, ja) un vīlos Krēslas kalendārī - tur vietām melnas lappuses un katrai nedēļai salkans citāts pat ne no filmas vai grāmatas, bet vienkārši - nu tur par mīīīīlu, draudzību, mūžibu un so on.
nenoturējos gan un nopirku sev grāmatu par biznesa krievu valodu (bija zem diviem latiem, turklāt vienīgā, es vienkārši nespēju atturēties)

pirksti vēl glabā dūmu smaržu un man tā gribas pīpēt, ka raudiens nāk.
nekas. atbrauks māmiņa un nopirks cigaretes, ja reiz citādāk nekādi

tā reklāmas kampaņa, ko izveic tēvēnets sadarbībā ar kaut ko pret vardarbību, manuprāt ir diezgan vāja. paņēmuši smukas lellītes, noķellējuši vaigus, uzzieduši nedaudz kečupu, tikai laikam nekad nav redzējuši kā izskatās gadiem sista sieviete. viņu skatiens ir verdziski pielienošs un iebiedēts, viņas neskatās uz forogrāfu ar iekāres pilnu skatienu. viņu pleci ir noliekti, balsis - klusas, kustības žiglas un tramīgas. vēstījumam atbilst tikai dažas bildes.
bet, kad palasa komentārus, sametas šķērmi. tādi ir mūsu līdzcilvēki, tādi esam mēs paši
http://www.tvnet.lv/women/konkurss/

atvēru Skota Aivenho no vidus un lasu, kā viņš viņai atzīstās jūtās un ķiķinu. tas vecais inlišs ir tik smieklīgs.
'Let there be peace between us, Rebecca,' he said
'Peace if thou wilt,' answered Rebecca - 'peace, but with this space between.'
'Thou needst no longer fear me,' said Bois-Gilbert
'I feare thee not,' replied she