tikai pieci. ko vēl jēdzīgu šodien varētu izdarīt?

šovakar man par sevi kauns. man te išūzi un depresija, kaķušaizes un kas tik vēl ne. bet principā - divas rokas, divas kājas un vēl galva uz pleciem. ja nebūtu tieksme īdēt un pārspīlēt, vispār būtu pa skaisto. naudas nav, jā. ja drsu nekustina, tad tā mēdz gadīties. māmiņai no jaunā gada būs tikai viens darbs un attiecīgi 70 Ls. un viņa ir izdomājusi, ka ar strādāšanu nesteigsies - ir doma rakstīt grāmatu (un prof. literatūras jomā vai subjomās trūkst kā ēst, kad man vajadzēja es veltīgi izmeklējos un beigās kaut kā sitos ar paštaisītu info), laikam grib tēvam iespītēt. man tie viņu savstarpējie manipulācijas un tracināšanas paņēmiemi ir līdz ūkai, bet ko nu es, es jau neko. ja cilvēki divdesmit gadu laikā nejēdz sakārtot savu dzīvi, tad tur neviens no malas neko nevar līdzēt.
bet par to kaunu - palasīju NRA sadaļu Karsto vēstuļu laiks un palika bēdīgi un kauns. Tur tādi stāsti, ka sirds sažņaudzas. Cilvēki mazliet pastāsta par sevi un palūdz kaut ko Ziemassvētkos. Laimas saldumus, 13.gadīga meitene palūdz 30 latus lai mammai ir naudiņa svētku galdam, mamma invalīde jau divus gadus meklē darbu, jaunākajai meitai atklāts vēzis, citu Ziemassvētku nebūs, bet meitenei patīk lasīt žurnālus un gribas otrai, veselajai studentei laptopu un rotaslietas uzdāvināt. ģimenei, kur mamma viena audzina četras mazas meitenes (tētis nomiris pirms gada) vajag boileru, lai siltais ūdens nav jāsilda uz plīts. un tad man paliek kauns par to ņemšanos kaķu sakarā - tik daudz naudas jau iztērēts, bet es ar prātu saprotu, ka tas, cik kuram naudas un kā tas kurš to tērē nav tik viegls jautājums. ja katrs rūpētos par saviem apkārtējajiem un radiniekiem, nebūtu vientuļu cilvēku, bet kaut kā bēdīgi tomēr. un netaisnīgi.
ja es būtu bagāta, es iedotu naudu lai internātskolas bērni (bāreņi un ar gar. att. traucējumiem) var aizbraukt uz Maljorku. kaut uz dažām dieniņām. citam varbūt tā šķitīs lieka greznība, bet tiem bērniem šajā valstī ar mūsu tieksmi īdēt nekas nespīd. nekad. un tādēļ būtu vērts savākt naudiņu ceļam, ja reiz viņiem par dzīvošanu tur nekas nebūtu jāmksā. un abonētu tantītei žurnālu Mūsmājas.
bet viss, ko es šogad varu ir izdomāt lietderīgas pašdarinātas dāvanas un censties no kaut kurienes sagādāt putekļu sūcēju, lai vecaimammai nav ar rokām jāmokās - ja viņa man teica, ka varētu un gribētos, tas nozīmē to, ka nepieciešamība ir liela, jo viņai jau arī neko nevajag, viss ir labi un pensija pirms nogriešanas vispār bijusi dikti liela - veseli 175 lati.

ja kas - saite šeit:
http://zinas.nra.lv/temas/13-karsto-vestulu-laiks.htm?p=1

laiku pa laikam dzirdu, ka meitenes grib kaut ko adīt vai tamborēt, bet īsti nemāk vai nesanāk, tikko atradu lielisku iespēju prasmju uztrenēšanai - ir cītīgas adītājas, kas to dara jau gadiem, bet mazkalibra sedziņu un zeķīšu nekad nevar būt par daudz. mazmazītiņiem bēbīšiem priekšlaicīgi dzimušo palātās lieti noder mazas zeķītes un cepurītes un sedziņas. zeķi varētu būt tā pagrūtāk uzadīt (man noteikti), bet sedziņa gan ir zīzī - 50x50, 70x70 vai 120x120 nav nemaz tik daudz. tamborētas gan jau arī der. ka tikai vilna mīksta un silta.

"Adījumiem vislabāk der vilna vai pusvilna. Ideāli, ka tā piemērota mazgāšanai veļas mašīnā. Nedrīkst izmantot mohēru vai citu pūkainu materiālu. Mazajiem bērniņiem ada zeķītes ar pēdiņas garumu 5-6 cm un tikpat garu stulma daļu ar aukliņu aizsiešanai, kas ir ļoti svarīgi. Mazliet lielākiem mazuļiem ada zeķītes ar pēdiņas garumu 7-8 cm, tāpat ar aukliņu sasiešanai. Slimnīcām vajadzīgas arī lielākas zeķītes, 10-12 cm garas. Zeķīšu dzija var būt arī kodīga (tīra lauku vilna), lai kairinātu bērna pēdiņu, veicinot asinsriti.
Mazuļiem vajadzīgas arī cepurītes: vienkārši uzvelkamas, adītas sviķelī no mīkstas vilnas vai pusvilnas. Izmēri: dziļumā 10-15, platumā 15-20 cm. Jauki, ja cepures galā ir kaut kas uzmundrinošs un lustīgs - vecāku priekam, jo mazuli mamma un tētis bieži liek sev uz vēdera - pie sirds.
Kāda sieviete bija saadījusi 50 krāsainus komplektus - zeķes un cimdus. Viņa gada sākumā bija apņēmusies katru nedēļu uzadīt vienu komplektu, un to arī izdarīja.
Ļoti, ļoti noderīgas ir sedziņas - 50x50 cm lielas, jau lielākiem mazuļiem noderēs 70x70 cm sedziņas, arī kāda 1,2mx1,2 m liela. Tieši sedziņas visvairāk gaida Liepājā. Nodaļas māsiņas atzīstas, ka viņas segas mazajiem savulaik adījušas pašas, bet nu jau tās nomazgātas un padilušas - ne tur lāga smukuma, ne siltuma."

via lv.lv (http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=201214)
turklāt tās sedziņas varētu labi derēt konkrētu rakstu izmēģināšanai - uzadi sedziņu, iemācies un tad jau adi ko svarīgu. pašai labi un labs darbiņš izdarīts

un vēl, ja plauktā aizķērusies kāda tostu vai veltījumu grāmatiņa, nemetiet ārā, neturiet sveci zem pūra, es zinu, kam tādu uzdāvināt un kas priecāsies.

Irma mīcās pa dēļiem un bļauj, ka seksi vajag. kad saku, ka seksis ir tāds zvērs, kura vairāk nav nekā ir, un ja ir, tad vienas problēmas vien sanāk, netic un izliekas nesaprotam

Dārgie draugi - vai kāds no savas pieredzes var ieteikt labu darbnīcu, kur izdrukāt iespējami kvalitatīvākas bildes par iespējami zemām cenām? Guglēju, kamēr galva griežas, visi kantori izskatās puslīdz vienādi (cik nu es vispār no tā ko sajēdzu), tādēļ ieteikumi ir laipni velkomēti