šonakt tomēr nolūrēju abas krēslas. sikspārņi sikspārņiem, bet tie vilki! man vispār labāk patīk kārnie un sīkstie tipi, bet tas jaukais nabaga labākais draugs vienkārši ir mans tips. tāds kjūtijs. es laikam slikto zēnu patikšanu esmu pārslimojusi kaut kad pusaudzībā (tas gan neattiecas uz DB iekš Labirinta, ja - rokas nost no Bovija - mans!!!), nekādi pārkačāti skaistuļi arī nav mans tips, bet tas Džeikobs uz mani atstāja tādu kā lielu iespaidu.
Ja būtu redzējusi ķinītī, noteikti nosiekalotos pavisam nožēlojama.
Nice boy in the studio!

bija diezgan interesanti skatīties, kā pusaudžu lovstoriju padara par fentezi/ekšen/skeri (lasīt ar krievu akcentu) filmu, bija momenti, kad es novērtēju autores iedziļināšanos pierastu simbolu lietojumā (nu tur matu griešana kā aiziešana no šīs parastu cilvēku pasaules un iniciācijas rituāla daļa) bija momenti, kad grāmatas aina uz ekrāna uzbūrās tik precīzi, ka pirksti čukurojas aiz sajūsmas, bet bija arī neveikli mirkļi, kas man nepatika. bija daudz neticamu un neattaisnotu sižata pavērsienu - es, piemēram, īsti neiebraucu, kādēļ meitene bija jāpamet, bet tas varbūt izcili sūdīgās kvalitātes un raustīgā interneta dēļ. daudz kur varu piesieties, ja būtu redzējusi puslīdz labā kvalitātē, piesietos, ka nemetas, bet pāris acis uzdrīkstētos piešķitr jau tādēļ vien, ka šī ir viena no retajām vampīrfilmām (ha!), kuru varu skatīties bez baigajām tējas pauzēm un pārtraukumiem /man gadiem rādījās murgi ar epizodēm no vienas filmas, kur zombiji augšāmcēlās un karoja ar vampīriem vai kas tāds, ko redzēju kādu piecu gadu vecumā, tādēļ arī interviju ar vampīru noskatījos tikai tad, kad filma jau bija kļuvusi veca/

kad es biju pusaudze, un pat vēl senāk, atcerieties vecos labos Manas diskotēku laikus, kad visi lasīja arī Labu un katru nedēļu iekšā bija plakāts, kuru varēja pret kaut ko iemainīt un tad likt pie sienas. atcerieties, tašu, vai ne. manā istabā pie sienas bija daži suņu un zirgu plakāti, arī dažu stilīgo grupu par kurām es neko nezināju, bet vajadzēja pielikt un tādēļ bija. ja es šodien būtu pusaudze, man pie sienas karātos šī bilde:

visā filmā vislabāk man patika tas mirklis, kad viņa Džeikam pateica "I love You ..... it`s always been him" jo tie kadri bija tik skaisti, ka kuņģis čokurojas* aiz sajūsmas
man traki patīk skatīties, kā filmās kādu tik iejūtīgi pasūta. kaut kāda perversa patika.

* man aiz sajūsmas vienmēr čokurojas - vai nu vēders vai kāju pirksti. ja pirksti, tad tas jau nu gan ir kas izcils
lol

http://sapforums.lv/index.php?t=60481

call me pathetic. I don`t care

wii. kačīts jaunās mājās. tagad jātur īkšķus, lai viss ar veselību kārtībā, jo tie cilvēki šķita makten jauki.