mani nebeidz pārsteigt pašas dzīves nebeidzamā iepriekšneparedzamība

kaut kāda suņu stundas klausāmā diena

bet tad, kad indulītis pārnāks mājās žvingulītī, tev būs viņam jāpiedod

un tas viņu Vācieša dzejoļa variants ir neslēpti ģeniāls

mēs ar kaķiem slaistāmies, man pilna gulta grāmatu, viena par otru jaukāka, uz plaukta divas pilnas tējas krūzes, fonā skan Imants Daksis, esmu paēdusi, sapņoju par saldumiem un domāju par vakardienu un to ka man kaut kas tai visā ļoti patika bet es nevaru sakarīgi izstāstīt, kas tieši

šodien abi kaķi gulēja gultā, cieši blakus un es pat pieķēru lielo mazgājam sīcim ausis

patiesībā loģiski - ja jau neviens nevar pateikt, kā runā žirafes (tas nav ne mjau, ne vau, ne mū, ne cibric), tad žirafju nemaz nav

skatīt šeit:
http://klab.lv/users/c3po/90184.html

šodien es to zemļaņes dziesmu varu klausīties bez emocijām, bet tas jau neko nenozīmē, vai ne
nav jau pirmā reize, kad šķiet, ka ir pārgājis un jumtu vairs nerauj nost