katram jau sava amerika. es pēc savas ilgojos. tveici svīstošā asfalta, veras un džona un rūperta. milzīgajām saldējuma porcijām milzu konusos. starbuck`s un subway`s sviestmaizēm. milzu haivejiem un ihop rīta penkokiem ar kļavu sīrupu. laipnās nēģeru dāmas, milzu magnolijām, mūžīgajiem pikapiem. kalifornijas persikiem un dienvidu akcenta. vecajiem efeju apaugušajiem kokiem
vēja, kas nevis atvēsina, bet sasvīdušajā sejā iesviež vēl karstāku gaisa blāķi. lielpilsētas mānīgās anonimitātes. tumsas, kas uzkrīt pusstundas laikā, piedrazotajām ielām un lietus, kas izbeidzas trīs centimetrus virs nokaitētā betona.
jā, ilgojos tā siltā lietus, kas piecu sekunžu laikā izmērcē līdz dvēseles dziļumiem
un gritsiem brokastīs