Ir mūziķi, kas ir milzīgas, fundamentālas, nu tādas mūzikas dabas stihijas kaut kas tik ārprātīgi liels, ka ar prātu mazam cilvēkam nemaz nav saprotams. Viņi raksta un dzied dziesmas, kas tevi pārplēš uz pusēm un pēc tam salīmē kopā, kā tajā japāņu tehnikā kas porcelāna traukus salīmē ar zeltu un ir vēl labāk tieši šitā pēc. Un par to skaļi nerunā, viņus visur ielenc traks fanu pulks, bet, nu dažiem no viņiem ar to skaistumu un balsi nu ir tā.. nu tā, ka nekā īpaša. Tas, protams, netraucē, tas ir tik mazsvarīgi, jo viņa dziesmas tevi kā ceļarullis uztaisa beigtu un pagalam.
Un tad ir tādi, kam ir vokāls tāds, ka jāpietur biksītes, citādi pašas lec nost. Nu, un šodien es atklāju veselus divus tādus un atradu to citu, kam biju aizmirsusi vārdu. Un tie nav tādi plānie tievie hipsterpuisīši ar zelta lakstīgalu balsīm (patīk jau mums arī tie, ko lai dara, ja uzraksta dziesmu kas pa tevi nobliež tā, ka tikai wow! paliek pāri).
Karoče es esmu kaverversiju un basbaritona paradīzē, pasaule - pagaidi! Man tagad Jāklausās mūzika.
Lol
19. Augusts 2020 (19:31)
Uz priekšu! Ja nav mērķis paņemt uzvaru X faktorā, tas ir brīnišķīgs hobijs. Ja gribas mācīties, var atrast kādu, kas pamāca, nav jau obligāti jāiet pie Kramiņa (viņš pirmās nodarbības liekot elpot un nedzied) vai kas nu mums te vēl tāds, ir tā Annijas Kokares videoskola, kur visu dara mājās, iedzied un parāda mentoram, neviens nekritizē un nav jāiet ārā no mājas.
Ja ir kompleksi, muzikālo attīstīt var no mūzikas terapijas puses, tur arī kādus instrumentus var padarbināt.
Es esmu no tiem, kas uzskata, ka iemācīt dziedāt var jebkuru. Manuprāt vissvarīgākais ir tas, ka tu tādā veidā pabaro savu dvēseli, ja ir kauns vai nesanāk, nav obligāti jāmaina karjera, bet darbojoties ar mūziku, var kļūt laimīgāks. Un ģitāru iemācīties var arī mehāniski, ja ir ritma izjūtas, bet lācis uz auss uzkāpis. Neviens jau mājās vienai vai pa ceļam uz darbu mašīnā nevar aizliegt dziedāt