Vēl par ekoloģijas un vides un arī tiesību jautājumiem runājot, mani vairāk uztrauc ātrās modes milzīgais slogs un ciešanas. Jā, kaut kur tālu tālu visdrīzāk ka Āzijā, bet kāda ir cena tam krekliņam, ko nemaz nevajag, ko nopērk par piečuku lai aizbāztu caurumu dvēselē. Skaidrs jau, ka kaut kas mugurā jāvelk, un ja šad tad iet cilvēkos, vajag arī izskatīties, bet vai tiešām katram vajag pilnu un pārbāztu skapi? Jo kāds tos audumus auž, kāds piegriež, kāds šuj, iespējams sēžot uz grīdas netīrā pārbāztā ūķī pats nepilngadīgs, puspliks un saplēstiem apaviem (labi ja vispār). Visas tās toksiskās krāsas pa tiešo atpakaļ upē (ļoti gaidu, kad pavisam ieviesīs tehnoloģiju krāsot ar gaisu), nemaz nerunājot par (bieži vien suņu un kaķu) ādu miecēšanu apaviem, somiņām un kam nu vēl. Un es nezinu vai sintētiskā šķiedra glābs. No negausības diez vai. Un vai glābj humpalas, kas arī tāds šaubīgs biznisiņš. Par dārgo galu, kas vecās kolekcijas nīcina lai pirktu jaunās vispār negribas domāt. Un kādreiz es arī saņemšos noskatīties tās dokumentālās filmiņas, šobrīd nervi netur neko vairāk par reklāmas rullīšiem