Ir patterns. Biju veikalā. Principā šopingā pirmo reizi Kopš. Jo nu jau galīgi vajadzēja. Ne tikai lietderīgi, bet arī šo to jau sen vajadzīgu un gribētu. Pie kases sastresojos, ka nepietiks uz kartes. Atteicos no lietām sev. Divām maikām. Pa lēto, bet jau sen iekārotām, trīs zeķu komplektiem, noliku vienas no divām smaržām, sešas vienādas mini bļodiņas lai nav jāplēš mati, sīkajam smukās apenes.
Pūšamais pantenols, ko jau sen gribēju, jo aptieciņā jābūt, metāla salmiņu komplekts, jo besī tie platsmasas sūdi pa vidu māju, pat ja tiek lietoti vairākkārt, mizojamais nazītis ar spalu tieši bērna plaukstai (gadu nebija redzēts, iepriekš nepaņēmu, jo pietrūka $, ja būs labs, nopirkšu vēl divus), miltu sijājamā krūze, divu nazīšu komplekts, jo vīramātes laukos tas bija briesmīgs, otru pie reizes tad maniem senčiem, tur nekad nav ar ko kartupeļus nomizot. Un vēl es sev nopirku šortus vasarai, kas vispār skaitās džeku peldbikses, jo man tik ļoti patika zīmējums un es tos gribēju jau gadu. Un piestāv pie diviem apavu pāriem un vismaz 3 krekliņiem. Vislielākais besis par to placentu. Nopirku serumu ampulās, izrādās stikla. Bet es nezinu vai manai galvai pietiks, nu tie 10 ml vienai reizei, tas tak pavisam maz. Bvē jau drusku ir, bet ko darīt, ja negribas par plikpauri palikt. Diemžēl mārdadžu, rīcina u.tml. eļļas nebija. Un pat ja vēlāk sadūšojos nopirkt arī sampūnu un balzāmu ar to pašu, tas būs lētāk nekā tos matus stādīt pa jaunam :D

Daudz ko sevī jau esmu izcīnījusi. Projekta 'rumpis' sakarā vairs nepārdzīvoju, ja man kādam jāprasa skatīties bērnus, ja objektīvi Vajag, nu pie ārstiem vai procedūrām. Ja tas Maksā, pat ja varētu iztikt bez, bet labsajūtu uzlabo. Bet kaut kādās triviālās vajadzībās man vienmēr liekas, ka var iztikt, pat ja patiesībā ne gluži var. Pašcieņas? Pašvērtējuma? jautājums. Vīram, bērniem, ģimenei - pat ekstras, un ar dziesmu uz priekšu. Sev - ko nu man, es jau varu paciesties. Arī pucēšanās ir tieši tāds pats aspekts. Bet es ceru izaugt arī līdz tam kosmosam