Pirmā grāmata ko nopirku bērnam bija lietota Zaķu stāsti katrai dienai ar zaķumammu, čuguna pannu un milzīgu pankūku kalnu pie kura rindā stāv zaķēni uz vāka. Viņiem tajā grāmatā ir mazpadsmit bērni. Viena no mammīgajām lietām ko es bērnībā domāju bija ka es gan ceptu pankūkas katru sestdienu. Jo man ļoti garšo pankūkas. Tik ļoti, ka es ēdu arī neizdevušās. Plānās, pildītās, rauga, kefīra, ābolu, kabaču, ķirbju, biezpiena, parastās, amerikāņu, biskvītpankūkas un noteikti vēl visas tās receptes kuras neesmu atklājusi.
Bet tagad man ir problēma. Litrs mīklas, stunda un čuguna panna un jēga maza, jo visiem atēsties līdz ūkai nekad nesanāk un bieži šito čakaru nevar. Vismaz esmu atklājusi ka sevi vieglāk motivēt ja pirmo pankūku apēdu pati, tik ātri besis neuznāk.
Un tā zaķu ģimenes mamma ieguvusi varones statusu. Jo es nezinu cik lielā bļodā jātaisa mīkla lai pietiktu 13 ļaužu ģimenei
27. Aprīlis 2020 (21:34)
Ja plānās, ir tādas foršas nedārgas plānās panniņas košās krāsās. Toro ja nemaldos. Man pagaidām ilgi iet jo neuzdrošinos vienlaikus cept vairākās. Mazpilsētā cep vienlaikus vismaz 2 un ir baigi labi, te plīts virsma nav stabila (degļi ir uz augšu) un pēdējā laikā skuķi pēkšņi sastrīdas līdz matu plēšanai
Es ļoti priecājos, ka var nopirkt pildītās pankūkas jo man garšo ar pildījumu, bet gaļas es nemāku. Bet tas, protams nav tas