ziniet, kā tu skolā izspied no sevis spārnotu domu, noliec skolotājai uz galda, dabū atzīmi un laimīgs dzīvo tālāk svilpodams, cepuri kuldams, bēdu nezinādams? jo visi gali ūdenī, neviens gailis pakaļ nedziedās?

a nekā. piezvana tev pēc Dievzvienzinacik gadiem. būs grāmata. grāmatā tava domraksta fragments. priuecāsimies tevi redzēt svinīgajā pasākumā, vakara pasākumā unvai nedēļas laikā svinīgā klasē un varbūt pateikt dažus vārdus

biju pieklājīga, jau zvanot klases audzinātājai un vēlāk tikai literatūras skolotājai nojautu uz ko velk, pie sevis pasmīnēju. nu un tagad man sirdsklauves, plaukstas svīst, jo uz stundām droši vien ka nebūšu (jo sabiedriskais šurpu turpu ilgi un bērni bd) bet zinot to kā dzīvē parasti notiek, būs tomēr i jāparādās i 'daži vārdi jāpasaka'
o.k., māte man atdeva ļoti skaistu rozā adītu mēteli. pieklājīgu un šiku. bet man vajag arī kleitu un visas drēbes ir tikai resnās
ā!
bet ir arī liela brīvība tajā, ka mani tiešām neuztrauc kurš no skolas laika simpātijām tur varētu būt vai NEBŪT un ko padomāt
vienagla. bet tās dažas dāmītes uz kurām skolas laikā bija zobs, tās vella mātītes gan
lol