šodien griežos kā atspole. sīces dārziņā, pēdējā vešene kurai vēl būs vieta izkārties jau griežas, saliku ārā mešanai divus pārus vecākā apavu (sūds ir ar to zero waste. jau viens nodrāzts sandaļu pāris izbojā konceptu 'pieci gadi=viena burciņa'), esmu saorganizējusi dažādas lietas, jāpabeidz viens mazdarbiņš, bet jau no domas vien par to, kas vēl šodien jāizdara (divas nevalodas, uz veikalu pēc sīkumiem, izpētīt pretsaules kremus/pšikalkas (sezona jua sākas) un to, kas vispār šonedēļ paredzēts (pāršķirot apģērbus, nolikt, atdot/aizsūtīt tālāk) un ko gribētos (sašūt mātesdienai un mātes v.d. satīna gultasveļas komplektu, apšūt bērnu gultas un istabu), ērču pote, dārgā vingrošana, saorganizēties pie ģermatologa, nedaudz gribas paelpot maisiņā
labā ziņa ir tāda, ka tad, kad mājās neviena nav, netīrība un nekārtība nerodas, pusdienas visi ēd ārpus mājas līdz ar to mazāk čakara, ja vairs nečurā gultā/biksēs arī veļas apjoms mazinās
jā, no vienas puses daudz, no otras - mūsdienās ir visādas brīnišķīgas ierīces - veļasmašīna (mazgā, skalo un izgriež), putekļu sūcējs, iespējams arī trauku mazgājamā mašīna un robots kas sūc grīdas. galu galā arī ūdens pa tiešo no krāna miteklī un uz ķemertiņu nav jāiet ārā un aiz stūra :D
tajos laikos, kad veļu ar bomjiem velēja upē uz akmens jeibogu negribētu dzīvot.
kā maniem vecākiem bija ar mazu bēbi bez pamperiem trešā stāva jumtistabiņās ar malnas apkuri un ūdeni kas jāstiepj no krāna 300m zemāk pa kalnu un pēc tam uz to trešo stāvu un pēcāk lejā, es tiešām negribu iztēloties :D un pēc tam ar dārzu un govi un ruksi
bet nu jā, tie darbi jau nekur nepazūd. bet nu vīrs arī ļoti daudz dara, tikai es čīkstu skaļāk :D jo nu 75kv.m. dzīvojamās platības, pieci ķremeņi mazgājami, apģērbjami, barojami, nu tie darbiņi jau ir sekas. turklāt es bērniem ļauju nosmērēties ārā esot. ar mani viņi drīkst līst zālē un smiltīs un zemē un dažreiz dubļos un tad nu ir arī nepucējamā smērējamā kārta un diemžēl bieži jālaiž vešene, jo.