ko kvēlie plastmasas nīdēji saka par sāls kristālu deo? tur taču ir alumīnijs. vispār baigi labā štelle, man šķiet, ka jēga lielāka nekā no tā kas 72h. bet nu o.k. mana problēma ir nesamērīgā kampaņveidīgā slodzē. ar šausmām domāju par pavasari, visām plānajām jakām pūtīs cauri un cauri būs arī man pašai. šodien piesviedrēju četrus kreklus. un tur neko nevar darīt, jo nu ja jāstumj pa šiem %$# pilsētas trotuāriem ar nejēdzīgajām uz/nobrauktuvēm, nu tad tādu apzinīgo paniski bailīgo pilsoni kā es, daved līdz tam, ka es ar bērniem ratos stumjos pa braucamo daļu. jo vienkārši nejaudāju. un arī mājās uz dīvāna sēžot pēc tādas slodzes ķermenis nedaudz uztraucoties vienkārši svīst
un vēl ļoti domāju par tām ieteiktajām ortopēdiskajām pēdiņām, ir izļurkājusies pēda un vakar vakarā, piemēram, tirpa pēdai pirkstiņš. bet nu bāc! ieteica man Bauerfeind, uzkāpu tādai, jā bija ērti. bet pie tā cipara drusciņ ģībiens nāk. ak, šī sarežģītā pieaugušo dzīve. nopirkt mums abiem biļetes uz koncertu tā, ka konts paliek tukšs, par burtiski pēdējo naudu, galīgi nav žēl. kādam ģimenes loceklim nopirkt ideāli piemērotu dāvanu pat ja nav budžetā - aiziet! a sev reāli žēl
nu es tak saku, ka terapijas nauda nav zemē nomesta, bet tur vēl tik bērt un bērt tajā caurajā maisā!
/un vispār man iedeva 'recepti' un būtu atlaide, bet sev, redzi, žēl :D