garīgais: smīnīgs
laikam aizvainoju vīramāti. stāsta viņa kā vienā žurnālā izlasījusi par Mariju?L.? kurai 25 gadu vecumā viss sācis atteikt jo stress un slimība un vaimanuvaimanu cik traki ja tik jaunam bet ko tad lai viņa saka, ka viņai arī vissIRslikti un es tāda 'ko ko - priecājies, ka tik garu mūžu esi nodzīvojusi' cik nu garu viņa čī-čī-čī vēl jau varētu, bet VissIRslikti. nu nau jau vairs 25, tomēr esi paspējusi padzīvot es saku. tagad smiekli nāk, bet ziniet ko?! strādā šitā neiejūtība, īpaši ja pēc tam nejūties slikti. esmu ietaupījusi desmit minūšu hipohondrisku žēlabu. un nu jau laikam vairs neapvaionojas, pasmējāmies un neesmu nogurusi līdzi ciest
win-win
Tā ir Snorkes proponētā pieeja "rīkojies kā autists", respektīvi, pieņem citu cilvēku tekstus burtiski, nevis centies lasīt starp rindiņām un vēl uzreiz sākt kaut ko mierināt un izpatikt.