šorīt dzirdēju kā bērniņš taisās, piecēlos, nu varētu pagulēt, bet stress neļāva aizmigt. nu jau vairs arī nepaspēšu. it kā viss normāli, nav nekas TĀDS gaidāms, bet tomēr neliels uztraukums. ne velti šito pasākumu atliku divus gadus.
vakar aizmiegot arī prātoju ko iesākt, kā darīt, ja visu gribas. nu bet tiešām. arī to, ko vajadzētu.