noklaudz tualetes durvis durvis un no iekšas atskan klusināts 'mēs aigājām' ķiķiķiķi. cēlos pirms bērniem, krietni pēc 9iem, vēl kādas 20 minūtes dabūju klusumu un vienatni. dzirdēju kā vīrs savāca saģērba vecāko, bet nebiju spējīga pat acis atvērt. šonakt pēc aizmigšanas lielajā gultā (kopā ar 2 gigantiskiem, vienu vidēja izmēra lāčiem, jaundzimuša bērna izmēra ēzeli, diviem spilveniem un begemotu, nr.2 aiznesu viņas gultiņā. nr.3 cēlās ar sirēnu sačurājusies dieszinkad, nekas nebija labi, ne ģērbties ne neģērbties, dabūju aijāt un ucināt līdz spēku izsīkumam un izmisumam un beigās ar strīdiem un kašķēšanos uzvilku viņai sausus šortus un saklāju viesistabā dīvānu, tur tad arī trīs gulējām. no rīta uztūkuši pirksti, laikam pamodos jo asinsvadi tirpa, paspēju laicīgi nopraut gredzenu. bet nepatīk man šitā sajūta, jo es jūtu, ka tirpst asinsvadi, nevis kas cits. komplektā ar sirds kaut kādām sūdzībām kur pat nevaru izstāstīt kas notiek.