man bij tik bēdīgi, ka tikko notikušajos gredzenu pavēlnieka seansos tulkotājs bija apzināti nolēmis ignorēt latviskojumus. baginss ieradās brī "ponijā pakaļkājās", nevis tuntaks virpils "spraunajā ponijā". zinu, ka latviešiem ir pieņemts vīpsnāt par "briesmīgo, drausmīgo, pretīgo" tulkojumu, bet man tas ir tik mīļš - un šajā sulīgumā tik daudz darba ieguldīts! kā var tā celt degunu gaisā?