Jā, mums stāv neierobežots apjoms ar šokolādēm, končām utt.
Kādreiz slēpu, bet tad ļāvu atēsties visiem. Atēdās, un vairs neslēpju. Tas ir labi, jo man darba specifika tāda, ka reizēm sadāvina daudz kastes ar saldumiem, un slēpt ir sarežģīti.

Kad bija mazāki, tad uzmanījos vairāk, un ja auga pieprasījums pēc saldumiem, pirku Dobeles Augļkopības institūta izstrādājumus. Tas, ko viņi dabū gatavu, ir pilnīgā pasaka! Ja netiku pakaļ, tad paši gatavojām pilnīgi kraukšķīgus ābolu čipsus utt. Topā bija arī Peļu našķi no Rāmkalniem utt. Protams, tur arī visur cukuru tonnas, bet vismaz dažādība.