beidzot atradu savu ideālo zobārsti. neko negrib raut, saka, ka visu var labot un gudrības zobus vispār labāk pietaupīt, lai uz vecumu lielākas izvēles iespējas bezzobainības novēršanai. cena bija ok, bet pavisam tuvu mājai. un bija ar mieru taisīt bez šprices - labi bija uzreiz pēc tam, kad izņēma rokas no mutes (nevis jāgaida nezināms laiks šļupstot un kožot vaigos. un pamēģiniet palasīt Hobita izmēra pasaciņu pirms gulētiešanas)
un visā šajā visbriesmīgākais bija tā urķēšanās pa kabatām. atrada arī to burkāna? gabalu kas man tik briesmīgi maitāja dzīvi un bija sev uztaisījis viesistabu blakus zobam. tur pat milzu caurums nebija pie vainas, urbšana nesāpēja vispār. tikai tāda riebīga sajūta, nu tā ka zosāda metas jo nedaudz jūt vibrāciju arī kaulos. ar anestēziju juta tikai šļakatas

kārtējo reizi uzskatāmi redzu cik ļoti vienas jomas specu viedokļi atšķiras atkarībā no specializācijas vai tās trūkuma.