13. Septembris 2018 (09:35)
Šrēdingera dilemmas. vakar viens no rīta histēriski kliedza 10 minūtes. kaut uzkaries. jo banāni bija apēsti. un tad es teicu, ka uz galda šķīvītī taču ir. žāvētu banānu čipsi. salauzu bērnu big-time. tad nu par to dienas gaitā ik pa laikam bija jakrīt tikpat krāšņā izmisumā
šodien tās ir &%$#@ Šrēdingera zīles. jo ir par maz. dzeltenajā piekabē nesanāk pilns ar kaudzi. es saku vakarā iziesim savāksim vēl. cilvēks kliedz, ka vajag tagad, lai māsa atdod. neder piebērt citu piekabi lai ir ar kaudzi un vēl vairāk
tad nu es arī šodien. gribu bērnus un negribu
un vispār baidos no trešā Šrēdingera dilemmas. jo tur ne tikai krāšņi, bet uzreiz aiziet agresijā. lietas lido pa gaisu. un kož. pārkoda šonedēļ brālim lūpu līdz asinīm
man nav daudz stingro noteikumu, bet to roku mazgāšanu un noaušanos pirms ēšanas gan kaut kā sanāk ievērot. pagaidām :D tagad jau sīkās citreiz apsēžās, paskatās sev uz rokām un sāk raudāt, jo atcerās, ka aizmirsa nomazgāt
bet es citreiz laiku pavelku, dodot pie galda bļodiņu ar ūdeni kur nomazgāt rokas vai mitru dvielīti lai apslaukās paši. vai ja liels katls ar ēdienu, uzreiz pēc izvārīšanas atleju daļu lai padziest un varu atjaukt. bet nu man ir problēma - nr.3 ja sastresojas ka nav ēst, var nepaēst izmisuma dēļ un aizmigt neēdusi un tad ceļas pagulējusi atkal ar krleidzienu, līdz ar to es šitādēļ drusku čakarējos