vakar man bija brīvdiena. protams, varēja būt labāk. bet vīns pie picas! un saldējums! un ogas! un zemeņu mohito! nemaz nerunājot par kompāniju! un jauna kleita, kurā tiec izpūšot gaisu un saņem komplimentus. un lūpu krāsa un smaržas. un kavēta izkasīšanās, kas beigās nāk par labu, jo nekas nav nokavēts, ja GV ticis garākajā rindā un visu to laiku stāv un gaida. un kormūzika! man ļoti patīk to klausīties, es varētu kā tas Remarka krodzinieks citus sēdināt lai klausās plates ja grib bezmaksas maltīti. nosalu jo džinsas aizmirsu mājās, tomēr savilku mugurā visu kas bija līdz. mūzika bija brīnišķīga, lielie ekrāni ar diriģentu sejām un žestiem un solistiem - uh! skudriņas skrēja daudz un bieži, karoga pacelšana bija aizkustinoša. žēl, ka nebija deju, tomēr ģenerālmēģinājumam ir milzīgs pluss - aiztaupās svinīgās runas. Dons ar kori "Krustcelēs mazs bērniņš" much wow, gatavojiet mutautiņus. kaut ko tādu mēs jau sen bijām pelnījuši, turam īkšķus lai viņš aiziet uz kārtīgu roku vai vismaz bagātina liriku ieguves avotus (palikšu bagāta, aizsūtīšu viņam dažas dzejas grāmatas). jo nu vokāls kā Igo pirms avārijas. tik jaudīgs.
atkal gribu dziedāt korī. gribējās dziedāt līdzi, bet kāros augšā, jo daudz kam mācēju baritonu partiju :D
un parkoties Sarkandaugavā bija laba doma. nedomāju ka iešana sanāca dikti tālāka kā ja ietu uz citu pusi.
jau zinu ka gribētos uz nākamajiem un ar visiem bērniem. cerams, uz skolēnu varēs vieglāk tikt pie biļetēm vai arī iesim uz kādu no bezmaksas pasākumiem