Tajos un arī drusku nesenākos laikos četru klašu izglītība bija kā mums tagad pamatskola. Bet tieši nepieciešamības ziņā, ne saturiski. Četras klases un esi gatavs dzīvei (t.i. tādai, kāda tā tolaik bija, zemniekam smalkas zinības nebija vajadzīgas, nebūt analfabētam jau ir kruta).
Man vienai omītei četru klašu izglītība plus kaut kāda profesionālo iemaņu apmācība. Tajos riktīgajos padomju laikos kolhoza strādniekam jau lielākoties neko vairāk nevajadzēja.
Joprojām labi atceros, kā manā bērnībā omīte aizrautīgi klausījās visu, ko viņai stāstīju par ģeogrāfiju un ģeologiskajiem procesiem (cik, nu, tādā 7. klasē skolā māca), uzzināja par tektoniskajām plāksnēm un zemūdens vulkāniem :) Skolā 4 klasēs iegūtās zinības tomēr ļoti ierobežotas.
Labam prātam būtībā ar tām 4 oficiālajām klasēm pietiek - lasīt, rēķināt māk, dabas pamatlikumus zina - no tā tālu var tikt, ja savas zināšanas un prasmes paplašina.