teikšu godīgi - ciba mani ir iebaidījusi. es zinu to, kādas šausmas var būt b/d. ar visām maskām, dzejoļiem, ludziņām u.tml. pag.nedēļ (4dien?) atkal visi bijām pie ārstiem, atkal bija 3xd pilieni acīs visiem un to acu mazgāšana un klepus sīrupi un pilieni un šodien ilgi gaidītā vizīte pie rehabilitologa, es vēl joprojām nestresoju ka bērni šo to nedara, 3dien man pie ārsta ellē ratā Torņakalna poliklīnikā, tad skriešus ar visiem 3 atrādīties lai izklausās un cerams pasaka ka nav bronhīts un cerams pasaka ka var uz dārziņu un tad jāsaorganizē sīcēm pieksatītājs jo 5dienas pieaugušo elgītei es jau saorganizēju un tad es atcerējos, ka āāā! B/D EGLĪTE un tagad es jums citēšu ko uz maniem satrauktajiem jautājumiem kas? ko? kā? atbildēja mūsu audzīte:

"Labvakar. Eglītei ir vajadzīgs svētku tērps un labs noskańojums 😉"
esmu tik apmierināta ar dzīvi ka man pašai gandrīz skauž

ATJ. vispār jau neskauž, jo man ir drusku temperatūra un kā vienmēr milzīgs ādas kairinājums - besī drēbes un mati un kā vienmēr ir baigais diskomforts ausī. man pie t'kāpšanas vienmēr sāp bungādiņas. un niez. un grandiozi plāni pēcsvētku nedēļai - ar visiem bērniem atrādīties klasesbiedra mammai-zobārstam, bet pēc šīs nedēļas gastroļiem diez vai ieplānošu vēl arī ģim.ārsti. un vispār ciba - ko lai lieto, ja klepus tik sauss, ka klapojot sāp elpceļi? nevaru izdomāt - laikam radošā krīze