šonedēļ bija atbraukusi ciemos istabiņas biedrene, izpļāpājāmies un man tagad daudz jādomā par patikām un nepatikām, sievišķīgām neģēlībām, profesionālu greizsirdību. es ceru, ka man šī ļoti negatīvā pieredze kādreiz zemamziņā nostrādās lai es ko tādu sajustu jau pa gabalu un vnk neietu tādā vietā strādāt vai jūtot ka uz to velk laicīgi aizietu un lai man nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo kā tas ir kad izēd un vēl padara par grēkāzi, duru un ļaunuma sakni
un vēl ļoti daudz vielas pārdomām - ja saņemšos un dabūšu papīru un tikšu normālā vietā papīrus pucēt, alga apmēram tāda pati kā tad, ja nolaužu tomēr tos trīs gadus, daru to, kas patīk un ir gandarījums, bet nāk komplektā ar cilvēku kompleksiem, dīvainībām un vispār interesantām parādībām
tā saucamās sievišķīgās neģēlības aļa stulbums, man šķiet, ir ikvienas darba vietas, kur vairāk par pāris darbiniecēm, neatņema sastāvdaļa. Veču kolektīvos nav novērots, tur gan ir atkal citi grābekļi.