es neesmu sadistiska, es cenšos pat domās otram neko sliktu nenovēlēt (lai gan dusmīga gan briesmīgi brūķēju muti) bet veļas pārdevējām, kas pēc tam kad pieklājīgi pavaicāts izmērs un mērīšanai pirmajā reizē iedot sešus (6!) divus izmērus mazākus krūšturus (jo viņai noteikti uz aci šķiet, ka es muldu un tāds izmērs kāds man ir Nevar Būt) pēc taisnības pienāktos tikpat aizvainojošs, sāpinošs un pazemojošs piedzīvojums. uz katru tādu klietni. "Dīvaini, man neviena nav prasījusi šāda apkārtmēra lielāku bļodiņu/lielāku apkārtmēru mazāku bļodiņu" diez kāpēc?!
šis man atgādināja to, kādēļ kopš 17 gadu vecuma krūšsturu pirkšana sagādājusi lielākas mokas un ciešanas nekā zobārsts un kādēļ man tas riebjas un kādēļ es iespēju robežās nopērku uzreiz divus eksemplārus, ja vien ir nauda
naiva arī. katru reizi kad aizmirstu un ieklīstu vietā kur tirgo veļu (nevis Veļas veikalā) es uz šito uzķeros. laikam taču nemācos no savām kļūdām
un Rosmes veikals bija siestā. cerams rīt kko smuku un foršu dabūšu. vēlams nedārgu (laigan es būtu bijusi ar mieru pirkt arī par dvacāru un pāršūt lences par atkabināmām, bet vienīgajam modelim bija stīpas un es pārdomāju - bail, ka naktī bērnam aci neizbadu)