bērnībā visu darīja māte. tēvs ļoti daudz strādāja, manu 9 gadu vecumā kļuva par tālbraucēju un mājās parādījās reizi dažās nedēļās uz 2 dienām, kuru laikā visa mātes uzmanība tika veltīta viņam. nu un pārējā laikā viņa bija viena pati. laikos, kad viņa strādāja vai bija citādi aizņemta, ēdienu kā vecākais/atbildīgākais bērns gatavoju es.

tagad ir tā, ka, kopš a piedzimšanas, cēlāmies ar bērnu pēc kārtas, vienu rītu es, otru A., tad arī ir laiks, ko viņš pavada ar bērnu. šobrīd, tā kā ag naktīs ēd ļoti bieži, darbadienu rītos ar bērniem ceļas viņš, brīvdienās - es. ēst visbiežāk gatavoju es, jo pa dienu esmu mājās, taču, ja man nav omas, spēka vai laika, tad viņš. māju kārtoju es, bet kaķu kaste, miskaste un smagumu nešana ir viņa atbildība. plus, reizēm, kad palūdzu vai kad uznāk pašam, mazgā traukus. vakaros viņš cenšas pavadīt vismaz daļu laika ar katru no bērniem, visbiežāk sanāk arī. viņš atpūšas no "dzīves" spēlējot zoli, es kko saplānojot un padarot ārpus mājas, kad man gribās un kad tas visiem ir ērti.
brokastis parasti gatavojam katrs pats sev, bet ja uznāk baigā vēlme, es uztaisu viņam. vai viņš man, bet tas ir ļoti reti, jo es nekad nezinu, ko gribu ēst, līdz neaizeju līdz virtuvei.