atbraucu mājās un visi mani stādiņi kā tādi bārabērni. pat baklažāni gandrīz visi sadīguši (ātrāk nekā uz paciņas bija prognozēts), sapelējusi tikai viena kastīte, citi tādi bēdīgi, tagad nesparotu - sēt vēlreiz un tad vasaras beigās uz siltumnīcu un lauku verandu vai vnk atmest cerības. šodien matus skalošu ar nātru tēju, tad visiem uzliešu. visšikāk izskatās mātes izsētie Palaņenko (Palačenko?) Čudo. bet tā kā bija auksts, arī sniegs, es nestresoju ka būtu ļoti ko nokavējusi, bet ja godīgi, nebija arī laika taisīt tās permakultūras dobes. un būsim reāli - nu kāds nu no manis baigais dārznieks ar trīs maziem apgrūtinošiem apstākļiem pie kājas. viens apstāklis gan visu laiku (KATRU DIENU!) nāca virsū kā tanks: 'papikā! mamma tādīt papiku!' un es arī izpiķēju kādus 60+ stādiņus. nonīka tikai viens. beigās nebija kur izpiķēt un tad nu es tos liku plastmasas 200 ml glāzītēs. vismazākos nabadziņus pa dažiem kopā. un nonīka tikai viens!

un vispār es lasīju divas ļoti iedvesmojošas grāmatas un dārza trakums vēl nav atstājies, bet iestājusies cerība, ka Nekas Nav Nokavēts
lol