esmu nenormāli nogurusi. šodien kamēr bērni gulēja sakārtoju skapja antre(a?)solu un vienu no saviem drēbju plauktiem, kad puisītis piecēlās, izvēdināju skuķiem dibenus un trīs štātēm nogriezu vīles un vienu svītrainu sagriezu striķītī. sametās nelabi no tām lemūru astēm, bet ko padarīsi - ja uzreiz nesagriež, paliek žēl un ieviešas atpakaļ apritē, bet drēbju jau tā gana daudz. vakar ar auklīti nomazgājām klimpas, izvārīju frikadeļu zupu, kad viņa aizgāja sastresojos un izmazgāju visu grīdu bez paklāja. piecēlās bērns un abi kopā arī virtuvi (jo kā tad tā es ūdeni kurā nomazgāti bērni un izskalotas dažas drēbītes un divi svārki LIEŠU ĀRĀ?).
rītdien vajadzētu ne vien uztaisīt kkādu sutekli bet arī izkāpt no komforta zonas un palūgt auklītei izsūkt paklāju. jo mani jau sen kaitina. un esmu apzinājusies to, ka man ir problēma kādam palūgt palīdzību uzkopšanas darbos. kaut ko pagatavot: bez problēmām, ja kko sakārto es jūtos neērti, trauku nomazgāšana atkarībā no tā, kas palīdz variē no prieka, atvieglojuma un aizkustinājuma līdz kaunam un vainas apziņai. lietu kārtošana un grīdas mazgāšana reāli ir sarkanajā zonā. wc: nu būsim reāli, tas nekad nenotiks. ir pieļaujams, ka to izdara kāds no mājsaimniecības. bet citādi nekādi. drēbju mazgāšana ir ok (šeit gan esmu kontrolfrīks un visu kontrolēju, bieži kāds cits tiek tikai pie izkāršanas)
un tā nu es rīt kāpšu no tās zonas laukā un palūgšu izsūkt paklāju. un piebarot ar putrām jo man tas darbiņš šobrīd nepatīk.

un vispār ja es nepierakstu ko daru, atnāk G_V un es nemaz nevaru izstāstīt ko esam darījuši. citreiz pārguruma dēļ jo esmu nejauši pārcentusies, citreiz tādēļ, ka dzīvojāmies, spēlējāmies un viss bijis forši, bet Nekā Tāda nav ko pāstāstīt un retrospektīvi skatoties vispār nevar saprast ko esam darījuši.