es ticu, tiešām ticu tam, ka intelektuālās spējas nekādi nav saistītas ar dzimumīpatnībām (īsus fizioloģiskus neprātus neskaitot. iemīlēšanās u.tml.). nu tur sievietes var būt fiziķes, vīrieši dzejnieki u.tml. ja vien viņus pašus tas interesē, protams. bet ir tāds (TĀDS!) atvieglojums pie domas 'kas tad tur sarežģīts' 'davai, drusku paskatīšos' atvērt lielāko sludinājumu portālu valstī celtniecības sadaļā kokmateriālu apakšdaļā, ieraudzīt cenas par kubikmetru un saprast, ka es nekādi (pilnīgi nekādi) nespēju saprast pēc kādas formulas cenu kubikmetrā pārveidot uz kopējo cenu par noteiktiem kvadrātmetriem, atviegloti nopūsties un izlemt, ka tīras sirdsapziņas dēļ gan palūgšu lai dzīvesbiedrs paskaidro aprēķinos, bet tas tikai ķeksītim, jo lielas aizdomas, ka nav motivācijas to saprast un ka domas aizpeldēs kosmosā pie pirmoreiz minētā kubik vai kvadrātmetra (kuram nu nepaveiksies būt pirmajam). mērķis bija saprast vai man pietiek vai vēl jāpakrāj tai grīdai. tas tā, ja formāli. a ja pa godīgo, tad 'gumijniekus un feikās adas legingus tagad vai pēc mēneša'. un ir ļoti atbrīvojoši sev atļaut par to neinteresēties un izlemt 'iedot naudiņu tētim, lai pats tiek galā'