šonakt es precējos ar Donu. sapnī es biju par viņu (drusku) drusku vecāka, bet jūs jau ziniet kā tas ir: nepareizi. tad viņš mani noprecēja: visu tādu padzīvojušu, ar trīs bērniem un galīgi ne no bagātajiem un skaistajiem un es gaidīju, kad metīs malā. bet nenometa
un man bija lielas iekšējas ciešanas. nu, ka tu mīli to vīrieti un ģībsti no viņa balss un viņam ir talans un nespēj pateikt, ka viņa dzeja nekam neder un tā nu ciet dūrītē

tagad saki man, dārgā ciba, vai tas nozīmē to, ka tiešām laiks nosūtīt to paciņu ar brīnišķīgu dzeju?